Informācija par darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem

• Informācija par darba apstākļiem un nodarbinātības noteikumiem

Darba likums paredz, ka gadījumā, ja darba devējs nosūta darbinieku veikt darbu Latvijā, tad neatkarīgi no darba līgumam un darba tiesiskajām attiecībām piemērojamā likuma šim nosūtītajam darbiniekam nodrošināmi darba apstākļi un nodarbinātības noteikumi, kas paredzēti Latvijas normatīvajos aktos, kā arī darba koplīgumos, kuri atzīti par vispārsaistošiem un regulē:

1) maksimālo darba laiku un minimālo atpūtas laiku;

“Darba likumā ir ietverts darba un atpūtas laika regulējums, kas nosaka gan darba laika ilgumu, veidus, darba laika organizēšanas režīmus, gan arī dažāda veida atpūtas laikus – pārtraukumus, diennakts un nedēļas atpūtu, kā arī atvaļinājumus.

Pēc vispārīgā principa darbinieka normālais dienas darba laiks nevar pārsniegt 8 stundas, bet nedēļas darba laiks nevar pārsniegt 40 stundas. Savukārt virsstundu darbs (darbs virs normālā darba laika) nedrīkst pārsniegt vidēji astoņas stundas septiņu dienu periodā, ko aprēķina pārskata periodā, kas nepārsniedz četrus mēnešus. Attiecībā uz minimālo atpūtas laiku likums nosaka, ka diennakts atpūtas ilgums 24 stundu periodā nedrīkst būt īsāks par 12 stundām pēc kārtas. Savukārt nedēļas atpūtas ilgums septiņu dienu periodā nedrīkst būt īsāks par 42 stundām pēc kārtas.

2) minimālo ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu;

“Attiecībā uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu likums paredz, ka tā ilgums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas.

3) minimālo darba algas likmi, kā arī piemaksas par virsstundu darbu;

“Darba likums regulē jautājumus, kas saistīti ar darba samaksu un tās izmaksu, tajā skaitā arī jautājumu par minimālo darba algas likmi, kā arī piemaksām par virsstundu darbu. Latvijā ir noteikta minimālā darba alga, kas nedrīkst būt mazāka par valsts noteikto minimumu. Minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros, kā arī minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu nosaka Ministru kabinets.
Sākot ar 2017.gada 1.janvāri minimālā darba alga Latvijā normālā darba laika ietvaros ir 380 EUR. Savukārt minimālo stundas tarifa likmi aprēķina, izmantojot šādu formulu:

TLmin = MDA / h, kur

TLmin – minimālā stundas tarifa likme euro;
MDA – valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga saskaņā ar šo noteikumu 2. punktu;
h – normālā darba laika stundu skaits mēnesī (piecu dienu darba nedēļa un 40 stundas nedēļā vai piecu dienu darba nedēļa un 35 stundas nedēļā, vai sešu dienu darba nedēļa un 40 stundas nedēļā, vai sešu dienu darba nedēļa un 35 stundas nedēļā), tai skaitā svētku dienu stundu skaits, ja darbinieks neveic darbu svētku dienā, kas iekrīt darbiniekam noteiktajā darba dienā.

4) noteikumus par darbaspēka nodrošināšanu, īpaši ar darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja starpniecību;

“Noteikumi par darbaspēka nodrošināšanu, īpaši ar darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēja starpniecību ir ietverti gan Darba likumā, gan arī citos normatīvajos aktos – Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā un Ministru kabineta noteikumos.

Attiecībā uz darba tiesībām šādās situācijās piemērojami Darba likuma vispārīgie noteikumi, ciktāl likumā nav paredzēti īpaši noteikumi uz darbiniekiem, kurus nodarbina darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējs. Šādos gadījumus pienākumi ir noteikti gan darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzējam kā darba devējam, gan arī personai, kurai minētais pakalpojums tiek sniegts. Attiecībā uz darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma sniedzēju darbību kā tādu, regulējums ir noteikts Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā.”

7) vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, kā arī cita veida diskriminācijas aizliegumu.

VISPĀRSAISTOŠIE KOPLĪGUMI (ĢENERĀLVIENOŠANĀS)

Latvijā šobrīd ir divi koplīgumi, kuru var uzskatīt par vispārsaistošu, jeb ģenerālvienošanās.

Dzelzceļa nozare

Koplīgums noslēgts starp biedrību „Latvijas Dzelzceļa nozares darba devēju organizācija”  un Latvijas Dzelzceļnieku un satiksmes nozares arodbiedrību
Šī ģenerālvienošanās ir saistoša visiem uzņēmumiem, kuru darbība ir saistīta ar dzelzceļu vai dzelzceļa transporta funkcionēšanu. Ģenerālvienošanās nosaka pušu minimālo saistību un garantiju apjomu, ko var papildināt darba koplīgumos, kuri noslēdzami starp darba devēju un arodbiedrību.

Būvniecības nozare
 
Koplīgums noslēgts starp būvniecības nozares darba devējiem, kuru preču apgrozījums vai pakalpojumu apjoms atbilst Darba likuma 18.panta ceturtās daļas prasībām un Latvijas Celtnieku arodbiedrību 
Ģenerālvienošanās ir saistoša visiem darba devējiem - fiziskām vai juridiskām personām vai arī tiesībspējīgām personālsabiedrībām, kas uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku, kas Latvijas Republikas teritorijā veic saimniecisko darbību būvniecības nozarē, neatkarīgi no tā vai darba devējs darbības veidu ir vai nav reģistrējis.