Starptautiskās sadarbības mērķis ir nodrošināt sociālās drošības tiesību saglabāšanu migrējošam darbaspēkam un viņu ģimenes locekļiem, likvidējot šķēršļus brīvai darbaspēka kustībai un sekmējot iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, kā arī novēršot sociālās drošības tiesību pārklāšanos un personu sociālo neaizsargātību atšķirīgu sistēmu konflikta gadījumā
Publicēts: 30.06.2020.
Divpusējās starptautiskās sadarbības mērķis ir nodrošināt sociālās drošības tiesību saglabāšanu migrējošam darbaspēkam un viņu ģimenes locekļiem, likvidējot šķēršļus brīvai darbaspēka kustībai un sekmējot iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti, kā arī novēršot sociālās drošības tiesību pārklāšanos un personu sociālo neaizsargātību atšķirīgu sistēmu konflikta gadījumā.
1993. gada 18. jūnijā noslēgta Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto valstu divpusējā vienošanās par savstarpējo pensiju izmaksu , kas paredz, ka Latvijas puse izmaksā vecuma, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pensiju tiem ASV pilsoņiem, kuriem ir tiesības uz pensiju, ja arī šīs personas nedzīvo Latvijas Republikas teritorijā.
1999. gada 11. jūnija spēkā stājās Latvijas Republikas un Ukrainas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā . Līguma mērķis ir novērst dubultu sociālās apdrošināšanas iemaksu iekasēšanu, pensiju eksportu, kā arī ļauj personām, kas strādājuši Ukrainā, saņemt pensiju par šajā valstī nostrādātajiem periodiem, dzīvojot Latvijā, un otrādi.
2004. gada 18. novembrī spēkā stājās Pagaidu līgums starp Latvijas Republikas Labklājības ministriju un Norvēģijas Karalisko Darba un sociālo lietu ministriju atbilstoši Padomes 1971. gada 14. jūnija Regulas (EEK) Nr.1408/71 par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu nodarbinātām, pašnodarbinātām personām, kā arī to ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienas teritorijā, 17.pantam attiecībā uz Latvijas jūrniekiem, kuri nodarbināti uz Norvēģijas Starptautiskajā kuģu reģistrā reģistrētiem kuģiem. Pagaidu līgums sekmē to Latvijas jūrnieku sociālo drošību, kuri nodarbināti uz Norvēģijas Starptautiskajā kuģu reģistrā reģistrētu kuģu klāja. Šie jūrnieki tiek sociāli apdrošināti Latvijā. Sākotnēji līgums tika noslēgts uz 2 gadiem, bet 2006.gada martā līgums tika pagarināts uz nenoteiktu laiku.
2005. gada 15. decembrī Saeima apstiprināja 2005. gada 29. jūnijā parakstīto Latvijas Republikas un Kanādas sociālas drošības līgumu . Līgums stājās spēkā 2006. gada 1. novembrī. Līgums sekmē cilvēku sociālo drošību pārvietojoties no Latvijas uz Kanādu un otrādi, kā arī novērsīs dubultu sociālās apdrošināšanas iemaksu iekasēšanu. Tas ļauj cilvēkiem, kas strādājuši Kanādā, saņemt pensiju par šajā valstī nostrādātajiem gadiem, dzīvojot Latvijā, un otrādi.
2008. gada 1. septembrī spēkā stājies Latvijas Republikas valdības un Igaunijas Republikas valdības līgums par bijušās PSRS uzkrāto apdrošināšanas periodu ieskaitīšanu, kas tika parakstīts 2007. gada 12. oktobrī, Tallinā. Līguma mērķis ir novērst dubultu apdrošināšanas periodu ieskaitīšanu stāžā.
2010. gada 28. septembrī stājās spēkā Latvijas Republikas un Baltkrievijas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā , kas tika parakstīts 2008. gada 29. februārī, Minskā. Līguma mērķis ir novērst dubultu sociālās apdrošināšanas iemaksu iekasēšanu; tas paredz pensiju eksportu, kā arī ļauj personām, kas strādājuši Baltkrievijā, saņemt pensiju par šajā valstī nostrādātajiem periodiem, dzīvojot Latvijā, un otrādi.
2007. gada 18. decembrī tika parakstīts Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgums par sadarbību sociālās drošības jomā . Līgums stājās spēkā 2011. gada 19. janvārī.
2013. gada 1. janvārī stājās spēkā Latvijas Republikas un Austrālijas līgums sociālās drošības jomā. Līgums sekmēs cilvēku sociālo drošību pārvietojoties no Latvijas uz Austrāliju un otrādi, nodrošinās pensiju eksportu, kā arī novērsīs dubultu sociālās apdrošināšanas iemaksu iekasēšanu. Tas ļaus cilvēkiem, kas strādājuši Austrālijā saņemt pensiju par šajā valstī nostrādātajiem gadiem, dzīvojot Latvijā, un otrādi.
- 2013. gada 1. aprīlī stājās spēkā Latvijas Republikas valdības un Lietuvas Republikas valdības līgums par bijušajā PSRS uzkrāto apdrošināšanas periodu ieskaitīšanu (http://likumi.lv/doc.php?id=254431), kas tika parakstīts Viļņā, 2012. gada 16. maijā. Līguma mērķis ir novērst dubultu apdrošināšanas periodu ieskaitīšanu stāžā personām, kas ieguvušas tiesības uz pensiju.
Personas, pārceļoties uz dzīvi kādā no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas (turpmāk - ES/EEZ) dalībvalstīm (arī uz Šveici), nezaudē jau iepriekš iegūtās tiesības, piemēram, uz pabalstiem un pensijām, ja iepriekš ir veiktas sociālās apdrošināšanas iemaksas. Visi sociālās apdrošināšanas periodi neatkarīgi no ES/EEZ dalībvalsts, kurā tie ir uzkrāti, tiek summēti, lai noteiktu tiesības uz pabalstiem un pensijām. Lai izvairītos no situācijas, kurā migrējošais darba ņēmējs ir apdrošināts, t.i., veic sociālās apdrošināšanas iemaksas vairākās valstīs, katrai personai var tikt piemēroti tikai vienas dalībvalsts tiesību akti.
Minētie principi ir ietverti ES tiesību aktā - regulā. Regulas mērķis ir nodrošināt, lai ES/EEZ ietvaros robežu šķērsojošie darba ņēmēji no sociālās drošības tiesību viedokļa nebūtu sliktākā stāvoklī nekā tad, ja viņi būtu palikuši savā dzimtenē.
2010. gada 1. maijā stājās spēkā 2004. gada 29. aprīlī Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtā Regula (EK) Nr.883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (Regula Nr.883/2004) un 2009. gada 16. septembra Regula Nr. 987/2009 , kas nosaka īstenošanas kārtību Regulai Nr.883/2004. Atgādinām, ka kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), 2004. gada 1. maijā, sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšana notika saskaņā ar Padomes Regulu Nr.1408/71 par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu darba ņēmējiem, pašnodarbinātajiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri pārvietojas Kopienas teritorijā (Regula Nr. 1408/71) un Regulu Nr.574/72, kas noteica īstenošanas kārtību Regulai Nr.1408/71.
Kopš 2011. gada 1. janvāra Regula Nr.883/2004 attiecas arī uz trešo valstu pilsoņiem, bezvalstniekiem un bēgļiem, kuri pārvietojas Kopienas teritorijā un ir legāli nodarbināti (kā arī Latvijas gadījumā tas nozīmē, ka kopš 2011. gada 1. janvāra regula attiecas arī uz nepilsoņiem).
Kopš 2012. gada 1. aprīļa Regula Nr.883/2004 un Regula Nr.987/2009 attiecas arī uz Šveici, pamatojoties uz 2012. gada 31. marta pieņemto Kopējās komitejas lēmumu Nr.1/2012 par Līgumu attiecībā uz personu brīvu kustību starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm no vienas puses un Šveices Konfederāciju no otras puses.
No 2012. gada 1. jūnija Regula Nr.883/2004 un Regula Nr.987/2009 attiecas arī uz EEZ dalībvalstīm - Norvēģiju, Lihtenšteinu un Īslandi, pamatojoties uz pieņemto EEZ Apvienotās komitejas lēmumu Nr.76/2011.
Koordinācijas noteikumu pamatprincipi aizsargā tās personas, kuras pārvietojas ES/EEZ dalībvalstu teritorijā. Pārvietošanās mērķi var būt dažādi - tūrisms, jaunu darba attiecību uzsākšana, u.c. Regulējums paredz, ka persona vienlaicīgi var būt apdrošināta tikai vienā ES/EEZ dalībvalstī, un visām personām sociālā nodrošinājuma jomā ir jāgarantē vienlīdzīga attieksme. Lai noteiktu tiesības uz pakalpojumiem, piemēram, pensijām un pabalstiem, dalībvalstīm ir jāsummē visās ES/EEZ dalībvalstīs uzkrātie apdrošināšanas periodi, kā arī jānodrošina attiecīgo pabalstu eksports. Piemēram, personai, kura saņem pensiju no Latvijas un kura vēlas pārcelties uz dzīvi citā ES/EEZ dalībvalstī, tiks nodrošināta pensijas izmaksa uz jaunās dzīvesvietas bankas kontu. Tas tiek apzīmēts kā pensijas eksports.
Regulā Nr.883/2004 ir saglabāti visi iepriekšminētie koordinācijas pamatprincipi. Jaunievedumi attiecas uz personu loku, piemērojamo tiesību aktu noteikšanu, ja persona vienlaicīgi ir nodarbināta vairākās ES/EEZ dalībvalstīs, darbinieku nosūtīšanas un bezdarbnieku pabalsta eksporta perioda termiņiem, veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu ES/EEZ u.c.
Regula piemērojama attiecībā uz šādām pensijām un pabalstiem:
- vecuma pensijas;
- invaliditātes pensijas;
- apgādnieka zaudējuma pensijas;
- priekšlaicīgā pensija;
- atlīdzības sakarā ar nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām;
- slimības, maternitātes un paternitātes pabalsti;
- bezdarbnieka pabalsti;
- apbedīšanas pabalsti;
- ģimenes pabalsti.
Regula Nr.883/2004 tikai koordinē dalībvalstu nacionālo likumdošanu sociālās drošības jomā. Tas nozīmē, ka dalībvalstīm ir dota brīva izvēle izlemt, kuras personas ir sociāli apdrošināmas, kādi pabalsti un pēc kādiem noteikumiem piešķirami, kādai jābūt sociālās apdrošināšanas iemaksu likmei, kā aprēķināmi pabalsti un uz cik ilgu laiku tie piešķirami.
Pirms darba attiecību uzsākšanas citā dalībvalstī, lūdzam iepazīties ar informāciju par konkrētās valsts nosacījumiem nodarbinātības un sociālās drošības jomās:
- Pārvietošanās Eiropas Savienībā (šeit)
- Mans sociālais nodrošinājums - Pensijas Eiropā (šeit)
- Sociālā nodrošinājuma koordinācija: strādā, ceļo, mācies un dodies pensijā jebkurā Eiropas valstī (šeit)
- Sociālā nodrošinājuma koordinācija: darbs jebkurā Eiropas valstī (šeit)
- MISSOC tabulas par ES/EEZ dalībvalstu sistēmām darba tiesību, sociālās drošības u.c. jomās (šeit)
Latvijā ir divas kompetentās institūcijas, kas nodrošina pakalpojumu piešķiršanu saskaņā ar Regulu Nr.883/2004: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) un Nacionālais veselības dienests (NVD).
Detalizētāka informācija par pakalpojumu piešķiršanu ir atrodama institūciju mājas lapās atbilstoši šo institūciju kompetencei. Informācija par pensiju un pabalstu piešķiršanu ir atrodama VSAA mājas lapā www.vsaa.lv, un informācija par veselības aprūpes organizēšanu atrodama NVD mājas lapā http://www.vmnvd.gov.lv/.
2007. gada 29. maijā Strasbūrā (Francija) labklājības ministre parakstīja 1996. gada 3. maija Pārskatīto Eiropas Sociālo hartu (turpmāk - Pārskatītā harta). 2013. gada 1. maijā Latvijā stājās spēkā Pārskatītā harta (kas aizvieto kopš 2002. gada 2. marta Latvijā spēkā esošo Eiropas Sociālo hartu).
Latvija pilnībā ir ratificējusi Pārskatītās hartas divdesmit piecus pantus:
1.pantu - tiesības uz darbu;
2.pantu - tiesības uz taisnīgiem darba apstākļiem;
3.pantu - tiesības uz drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem;
5.pantu - tiesības biedroties;
6.pantu - tiesības slēgt kolektīvus līgumus;
7.pantu - bērnu un jauniešu tiesības uz aizsardzību;
8.pantu - strādājošo sieviešu tiesības uz maternitātes aizsardzību;
9.pantu - tiesības uz arodorientāciju;
10.pantu - tiesības uz arodapmācību;
11.pantu - tiesības uz veselības aizsardzību;
13.pantu - tiesības uz sociālo un medicīnisko palīdzību;
14.pantu - tiesības izmantot sociālās labklājības dienesta pakalpojumus;
15.pantu - invalīdu un garīgi atpalikušo personu tiesības uz neatkarību, integrāciju un dalību sabiedriskajā dzīvē;
16.pantu - ģimenes tiesības uz sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību;
17.pantu - bērnu un jauniešu tiesības uz sociālo, juridisko un ekonomisko aizsardzību;
20.pantu - tiesības uz vienlīdzīgām tiesībām un attieksmi nodarbinātības un darba jautājumos bez diskriminācijas dzimuma dēļ;
21.pantu - tiesības uz informāciju un konsultācijām;
22.pantu - tiesības piedalīties darba apstākļu un darba vides noteikšanā un uzlabošanā;
24.pantu - tiesības uz aizsardzību darba saistību izbeigšanas gadījumos;
25.pantu - strādājošo tiesības uz savu tiesību aizsadzību darba devēja maksātnespējas gadījumā;
26.pantu - tiesības uz cieņu darbā;
27.pantu - tiesības strādājošajiem ar ģimenes saistībām uz vienlīdzīgām iespējām un vienlīdzīgu attieksmi;
28.pantu - strādājošo pārstāvju tiesības uz aizsardzību darba saistībās un no tām atkarīgajās funkcijās;
29.pantu - tiesības saņemt informāciju un konsultācijas par kolektīvo atlaišanu;
30.pantu - tiesības uz aizsardzību pret trūkumu un sociālo nevienlīdzību;
piecus pantus ratificējusi daļēji:
4.pantu - attiecībā uz tiesībām uz taisnīgu atalgojumu (2.-5.punkts);
12.pantu - tiesībām uz sociālo drošību (1.-2.punkts);
18.pantu - tiesībām uz apmaksātu nodarbošanos citu Līgumslēdzēju pušu teritorijā (1. un 4.punkts);
19.pantu - migrējošo strādājošo un viņu ģimeņu tiesībām uz aizsardzību un palīdzību (1., 4.-12.punkts);
31.pantu - tiesībām uz dzīvesvietu (1.punkts).
Katru gadu Latvijai Eiropas Padomē ir jāiesniedz ziņojums par Pārskatītās Eiropas Sociālās hartas ratificēto pantu piemērošanu.
Ar Latvijas iesniegtajiem ikgadējiem ziņojumiem par Eiropas Sociālo hartu ir iespējams iepazīties Eiropas Padomes oficiālajā mājas lapā http://www.coe.int/t/dghl/monitoring/socialcharter/Reporting/StateReports/Reports_en.asp
Ir plānots ratificēt arī 2003. gada 28. novembrī parakstīto Eiropas Sociālās drošības kodeksu (turpmāk tekstā - Kodekss).
Pašlaik Kodeksu parakstījušas 26 valstis un 21 no tām to arī ratificējusi.
Kodekss ir viens no Eiropas Padomes standartu noteicošajiem instrumentiem sociālās drošības jomā. Dokumenta mērķis ir panākt lielāku vienotību starp Eiropas Padomes dalībvalstīm, sekmējot valstu sociālās politikas progresu, kā arī garantēt noteiktajiem standartiem atbilstošu minimālo līmeni sociālo pakalpojumu nodrošināšanā.
Kodeksa normas nosaka, kādi standarti valstij jāsasniedz, bet katrai valstij ir dota iespēja pašai noteikt veidus, kā tos sasniegt. Sasniedzamie mērķi ir noteikti tā, lai Kodeksu varētu piemērot valstis ar visdažādākajām sociālās drošības sistēmām.
Lai izvērtētu Latvijas Republikas sociālās drošības un medicīnas sistēmas regulējošos tiesību aktus Kodeksa kontekstā, tika izstrādāts Sākotnējais ziņojums , kas ietver arī aprēķinus (procentos) par Latvijas Republikas sociālās aizsardzības jomu. Aprēķini veikti atbilstoši Eiropas Padomes sniegtajām vadlīnijām. 2011. gada 1. decembrī likumprojekts "Par Eiropas Sociālās drošības kodeksu" tika pieņemts Saeimā 1.lasījumā. 2.lasījuma datums vēl nav noteikts.