Pensijas

Pensiju politika 

Pensiju sistēmas reforma tika uzsākta 1990-to gadu sākumā. Šīs reformas mērķis bija pārveidot pensiju sistēmu atbilstoši jaunajiem sociāli - ekonomiskajiem apstākļiem Latvijā.

Latvija bija viena no pirmajām valstīm Centrālajā un Austrumeiropā, kas uzsāka daudzlīmeņu pensiju sistēmas ieviešanu un pirmā valsts pasaulē, kas ieviesa uz kapitāla uzkrāšanas principiem balstīto nefondēto paaudžu solidaritātes pensiju shēmu.

Pensiju reforma bija nepieciešama vairāku iemeslu dēļ:

• Vecā sistēma neatbilda tirgus ekonomikas apstākļiem. Līdz tam pastāvošā pensiju sistēma neatbilda jaunajiem - tirgus ekonomikas principiem un līdz ar to vairs nespēja funkcionēt.
• Cilvēki nebija ieinteresēti maksāt nodokļus, jo pensijas apmērs nebija atkarīgs no iemaksu apjoma. Pensiju lielums bija atkarīgs no darba stāža un vidējās algas valstī, nevis no veikto sociālās apdrošināšanas iemaksu apmēra. Lai strādājošais iegūtu tiesības uz pensiju, pietika ar to, ja darba devējs veica iemaksas atbilstoši valstī noteiktajai minimālajai algai.
• Zemais pensionēšanās vecums un sabiedrības novecošanās. Pastāvot šādai demogrāfiskai situācijai, nākotnē nepietiktu naudas līdzekļu pensiju izmaksai.

Latvijā ir izveidota un darbojas trīs līmeņu pensiju sistēma:

• Pirmais - valsts obligātā nefondēto pensiju shēma;
• Otrais - valsts obligātā fondēto pensiju shēma;
• Trešais - privātā brīvprātīgā pensiju shēma.

Tā ir apdrošināšanas sistēma, kurā apvienota katra cilvēka personiskā ieinteresētība savu vecumdienu nodrošināšanā un paaudžu solidaritāte. Pensiju sistēmas galvenais princips: jo lielākas sociālās apdrošināšanas iemaksas tiek veiktas šodien, jo lielāka būs pensija rīt. Visu trīs līmeņu vienlaikus pastāvēšana nodrošina pensiju sistēmas stabilitāti, jo izlīdzina katrā līmenī iespējamo demogrāfisko vai finansiālo risku, kas piemīt katram no šiem līmeņiem. 

Visos trīs līmeņos pensijas apmērs ir atkarīgs no veiktajām iemaksām, tādējādi tie, kas iemaksā vairāk, jeb atliek pensionēšanos uz vēlāku laiku, iegūst lielākus ienākumus pensijas vecumā. Kopīga iezīme ir arī tā, ka visos trīs līmeņos šīs iemaksas tiek uzkrātas (nosacīti vai tieši), pelnot procentus un veidojot pensijas kapitālu.

Pensiju sistēmā, kas pastāvēja pirms reformas, pensijas apmērs bija atkarīgs vienīgi no darba stāža un vidējās algas valstī. Bez tam netika piedāvāta pensijas kapitāla uzkrāšana, kas ļauj shēmas dalībniekam pašam līdzdarboties sava pensijas kapitāla uzkrāšanā, sekojot finanšu kapitāla tirgus rādītājiem un, it īpaši, izvēlētā ieguldījumu plāna darbības rezultātiem.

Piedaloties trīs līmeņu pensiju shēmā, ir plašākas iespējas nodrošināt savas vecumdienas. Tā kā 1. līmeņa shēmas finansiālo stāvokli galvenokārt ietekmē demogrāfiskie un darba tirgus faktori, bet fondētās shēmas - finanšu kapitāla tirgus, tad šie līmeņi, savstarpēji izlīdzinot riskus, viens otru atbalsta ceļā uz kopējā mērķa - pensionāru labklājības - īstenošanu.

Valsts pensiju sistēmas 1. līmeni (valsts obligātā nefondēto pensiju shēma) regulē likums „Par valsts pensijām", kas stājās spēkā 1996. gada 1. janvārī. Šī pensiju shēma ir balstīta uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām un darbojas pēc paaudžu solidaritātes principa. Tas nozīmē, ka iemaksas, kuras veic sociāli apdrošinātas personas, tiek novirzītas pašreizējo pensiju izmaksām. Pensiju sistēmas ideoloģija ir vērsta uz to, lai ieinteresētu darbspējīgā vecuma iedzīvotājus pilnībā iesaistīties valsts sociālajā apdrošināšanā un pēc iespējas ilgāk turpināt darbu, atliekot pensionēšanos uz vēlāku laiku.

Tiek īstenots princips:

• vairāk iemaksā - vairāk saņem,
• ej pensijā vēlāk - saņem vēl vairāk.

Valsts pensiju sistēmas 2. līmenis (valsts obligātā fondēto pensiju shēma) saskaņā ar 2000. gada 17. februārī Saeimā pieņemto Valsts fondēto pensiju likumu savu darbību uzsāka ar 2001. gada 1. jūliju, un to administrē Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Valsts fondēto pensiju shēmas mērķis ir, nepalielinot kopējo sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi valsts vecuma pensijām (t.i. 20% no algas), iegūt pensijas palielinājumu, daļu no šīm iemaksām ieguldot finanšu kapitāla tirgū, kur šie naudas līdzekļi pelnītu procentus.

Pensiju sistēmas 2. līmenis ir obligāts tiem, kas līdz 2001. gada 1. jūlijam nebija sasnieguši 30 gadu vecumu (dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija). Savukārt tie, kas bija 30 līdz 49 gadu vecumā (dzimuši no 1951. gada 2. jūlija līdz 1971. gada 1. jūlijam ieskaitot), varēja un joprojām var pievienoties šim līmenim brīvprātīgi. Ja cilvēks pieder šai vecuma grupai un ir izlēmis piedalīties pensiju 2. līmenī, viņam jāadresē savs iesniegums Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Ar laiku 2. līmenī tiks iesaistīti visi strādājošie.

2. pensiju līmenī iesaistīto dalībnieku veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas ar viņu izvēlētā līdzekļu pārvaldītāja starpniecību tiek ieguldītas finanšu tirgū un uzkrātas konkrētā cilvēka pensijai. 

Iesaistoties pensiju 2. līmenī, papildu sociālās apdrošināšanas iemaksas nav jāveic. Kopējais iemaksu apjoms pensijas kapitālam (20% no ienākumiem) paliek nemainīgs, bet tas tiek pārdalīts starp pensiju sistēmas 1. līmeni un 2. līmeni.  2012. gadā 2.līmenim novirzīti 2 % no ienākumiem, bet 2013. gadā un 2014. gadā - 4 %, 2015. gadā - 5 % , no 2016. gada - 6 %. 

Pensiju sistēmas 3. līmenis (privātā brīvprātīgā pensiju shēma) - darbojas kopš 1998. gada 1. jūlija un  šīs shēmas mērķis ir tās dalībniekiem ar privāto pensiju fondu starpniecību uzkrāt un ieguldīt viņu pašu izdarītās un viņu labā brīvprātīgi izdarītās naudas līdzekļu iemaksas, līdz ar to nodrošinot  šiem dalībniekiem papildus kapitālu vecumā. Pensiju fondi var būt slēgti vai atklāti un tiem var būt viens vai vairāki pensiju plāni. Pensiju plāna dalībnieki var piedalīties pensiju plānā gan tieši, gan ar savu darba devēju starpniecību. Jau no 55 gadu vecuma tā dalībnieks var saņemt visu uzkrāto kapitālu, vai arī turpināt dalību un saņemt kapitālu pa daļām. Uzkrātais kapitāls ir privātpersonas īpašums neatkarīgi no tā, kas veicis iemaksas, turklāt uz to attiecas mantojuma tiesības. Ir noteikti arī ienākumu nodokļu un sociālās apdrošināšanas iemaksu atvieglojumi.

Atbild Sociālās apdrošināšanas departamenta vecākā eksperte Daiga Kudiņa.

Biežāk uzdotie jautājumi par pensijām

• Esmu priekšlaicīgās pensijas saņēmēja, bet nupat zaudēju darbu. Vai varu saņemt bezdarbnieka statusu un attiecīgi pabalstu?

No 2012. gada 1. janvāra bezdarbniekiem, kuriem ir piešķirta vecuma pensija (tai skaitā priekšlaicīgi), nepiešķir bezdarbnieka statusu. To paredz Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 10.panta pirmās daļas 6. punkts. Tādējādi cilvēkam, kuram nav bezdarbnieka statuss, nav tiesības uz bezdarbnieka pabalstu.

• Padomju laikos pa dienu strādāju, bet vakaros studēju, taču mācību laiku neieskaita manā darba stāžā. Kādēļ tā?

Studijas un darbs ir divi apdrošināšanas periodi. Ja tie sakrīt, apdrošināšanas stāžā ieskaita tikai vienu apdrošināšanas periodu - cilvēkam izdevīgāko. Tādējādi, nevar vienu un to pašu laika periodu divkārši ieskaitīt apdrošināšanas stāžā. Tā kā jūs vienlaikus gan strādājāt, gan studējāt, tad jums darba stāžā šo periodu ieskaita tikai vienreiz.

• Kāpēc tagad vairs nepiešķir piemaksu par katru nostrādāto gadu?

Ar 2012. gada 1. janvāri piemaksas par katru nostrādāto gadu līdz 1995. gada 31. decembrim nepiešķir, taču tiek saglabātas jau piešķirtās piemaksas esošajā apmērā.  
Piemaksu sākotnējais mērķis bija sniegt finansiālu valsts atbalstu tiem pensionāriem, kuri pensionējās līdz 1996. gadam vai reformas pirmajos gados un kuriem bija liels stāžs un zemas pensijas. Jau sākotnēji, ieviešot piemaksas 2006. gadā, to piešķiršana bija paredzēta tikai uz laiku (līdz 2009. gada 31. decembrim), bet ekonomiskās izaugsmes laikā tika nepamatoti paplašināta un pagarināta, tādējādi radot būtisku papildu slogu uz valsts budžetu. 

• Šogad man paliek 60 gadu. Vai varu pensionēties priekšlaicīgi?

Priekšlaicīgi pensionēties var divus gadus pirms īstā pensionēšanās vecuma sasniegšanas. Kopš 2014. gada pensionēšanās vecums pakāpeniski ik gadu palielinās par trim mēnešiem - līdz 2025. gada 1. janvārī tas būs 65 gadi, vienlaikus ar vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanu tiek celts arī pensionēšanās vecums priekšlaicīgo pensiju saņēmējiem. Ar informāciju par pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu var iepazīties Labklājības ministrijas interneta vietnē http://www.lm.gov.lv/upload/senioriem/tabula_vecumi_2014.pdf . Tāpat vēršam uzmanību, lai priekšlaicīgi piešķirtu vecuma pensiju, Jūsu apdrošināšanas stāžam jābūt ne mazākam par 30 gadiem.

• No cik gadiem skolotāji var doties pensijā?

Skolotājiem nav priekšrocības attiecībā uz pensionēšanās vecumu. Skolotāji pensionēties var vispārējā kārtībā, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem, vai arī priekšlaicīgi, ja apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem. Ar informāciju par pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu var iepazīties Labklājības ministrijas interneta vietnē http://www.lm.gov.lv/upload/senioriem/tabula_vecumi_2014.pdf .

• Vai pensionējoties priekšlaicīgi, varu turpināt darbu? Cik liela ir priekšlaicīgā pensija?

Pensionējoties priekšlaicīgi un vienlaikus turpinot strādāt, priekšlaicīgi piešķirto vecuma pensiju neizmaksā tik ilgi, kamēr turpināsies darba tiesiskās attiecības. Šobrīd priekšlaicīgās pensijas izmaksājamais apmērs ir 50 procentu apmērā no jūsu pilnās vecuma pensijas. Savukārt sasniedzot īsto pensijas vecumu, pensiju izmaksā pilnā apmērā, kā arī var vienlaicīgi gan strādāt, gan saņemt vecuma pensiju.

• Esmu pirmās grupas invalīde, iepriekš saņēmu invaliditātes pensiju un piemaksu par darba stāžu. Esmu sasniegusi pensijas vecumu un man paziņoja, ka man tiks piešķirta vecuma pensija. Vai man noņems piemaksu par darba stāžu līdz 1996. gadam?

Cilvēkiem ar invaliditāti, kuriem no 2012. gada 1. janvāra invaliditātes pensijas vietā piešķirta vecuma pensija un līdz vecuma pensijas piešķiršanas dienai pie invaliditātes pensijas bija noteikta piemaksa par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim, no vecuma pensijas piešķiršanas dienas uz invaliditātes laiku piešķir arī piemaksu pie vecuma pensijas par apdrošināšanas stāžu līdz 1995. gada 31. decembrim.

• Esmu sasniegusi pensijas vecumu. Man aprēķināja vecuma pensiju, bet šķiet, ka tā ir par mazu. Ko darīt?

Tā kā pensijas piešķir un aprēķina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA), lai pārbaudītu pensijas aprēķinu, iesakām vērsties jebkurā VSAA nodaļā. VSAA kontaktinformācija atrodama šeit: http://www.vsaa.lv/lv/kontakti/kontaktinformacija. VSAA lēmumu par pensijas piešķiršanu (pārrēķināšanu) var apstrīdēt. Lēmumā ir norādīts, kā to izdarīt, un kādā termiņā tas jāizdara.

• Kādos veidos var saņemt pensiju?

Pensijas saņēmējam piedāvā vairākus pensijas saņemšanas veidus, proti, pensiju var lūgt pārskaitīt cilvēka kredītiestādes vai pasta norēķinu sistēmas kontā. Tāpat pensiju var piegādāt dzīvesvietā par maksu, ieturot no pensijas tās piegādes izdevumus.

• Vai darba stāžā tiek ieskaitīts laiks, kad tiek maksāts bezdarbnieka pabalsts?

Bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laiku pensijas piešķiršanai nepieciešamajā apdrošināšanas stāžā ieskaita, sākot no 1996.gada, kad bezdarbnieka pabalsta saņemšanas laikā no sociālās apdrošināšanas budžeta līdzekļiem tiek izdarītas sociālās apdrošināšanas iemaksas.

• Vai salīdzinoši ar pagājušo gadu pensijas aprēķināšanas metode ir mainījusies?

Nē, pensiju aprēķināšanas metode nav mainījusies.

• Kāds ir minimālais darba stāžs, lai saņemtu vecuma pensiju?

Tiesības uz vecuma pensiju ir cilvēkiem, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 15 gadiem. Sākot ar 2025. gadu, nepieciešamais apdrošināšanas stāžs vecuma pensijas piešķiršanai būs 20 gadi.

• Esmu politiski represētais, vai man ir iespēja aiziet priekšlaicīgā pensijā?

Politiski represētās personas, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, var pieprasīt vecuma pensiju piecus gadus pirms likumā noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanas.

• Iepriekš saņēmu invaliditātes pensiju un atlīdzību par darbspēju zaudējumu, taču nesen man iestājās pensijas vecums. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā paziņoja, ka turpmāk saņemšu vecuma pensiju, bet netiks vairs izmaksāta atlīdzība par darbspēju zaudējumu. Tā kā vecuma pensija bija zemāka par invaliditātes pensiju, tad man papildus piešķīra tikai deviņus latus pie vecuma pensijas. Kādēļ man turpmāk neizmaksās atlīdzību par darbspēju zaudējumu? Vecuma pensijas man ir ļoti maza.

No 2009. gada 1. jūlija tika veiktas izmaiņas atlīdzības par darbspēju zaudējumu sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību izmaksā cilvēkiem, kuri saņem vecuma vai izdienas pensiju. Proti, ja piešķirtās vecuma vai izdienas pensijas apmērs ir lielāks vai vienāds ar atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmēru, tad atlīdzības izmaksu pārtrauc. Savukārt, ja piešķirtās pensijas apmērs nesasniedz atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmēru, cilvēkam izmaksā starpību starp atlīdzības apmēru un vecuma pensijas apmēru. Tiem cilvēkiem, kuri līdz šo izmaiņu spēkā stāšanās dienai vienlaicīgi saņēma gan atlīdzību, gan vecuma pensiju, atlīdzību līdzšinējā apmērā turpina maksāt līdz lēmumā (kas pieņemts līdz minētajam datumam) norādītajam termiņam. Ja darbspēju zaudējums ir bijis noteikts uz laiku, veicot atkārtotu darbspēju ekspertīzi, tiek pieņemts jauns lēmums par atlīdzības izmaksu, ņemot vērā minētās izmaiņas likumdošanā.

• Kopējais darba stāžs 24 gadi, no tiem 11 gadus esmu nostrādājusi darbā ar kaitīgiem apstākļiem. Vai varēšu ātrāk doties pensijā?

Likums „Par valsts pensijām" paredz cilvēkiem, kuri līdz 1996. gada 1. janvārim noteiktu laiku bija strādājuši sevišķi smagos, smagos, vai sevišķi kaitīgos, kaitīgos darba apstākļos - iespēju doties pensijā no agrāka vecuma. Tas attiecas uz cilvēkiem, kuri bija nodarbināti darbos, kas iekļauti Ražošanas, nozaru, cehu, profesiju un amatu sarakstos nr. 1 un nr. 2, kas 1956. gada 22. augustā bija apstiprināti ar PSRS Ministru Padomes lēmumu nr. 1173.
To, kurā sarakstā Nr. 1 vai Nr. 2 ir minēts jūsu veiktais darbs, jūs varat uzzināt, vēršoties tuvākajā VSAA nodaļā, uzrādot savus darbu apliecinošos dokumentus. VSAA speciālisti izvērtēs jūsu dokumentus un atbildēs, no cik gadiem varat pieprasīt vecuma pensiju. Sīkāka informācija par tuvāko VSAA nodaļu pieejama interneta vietnē www.vsaa.lv.

• Vai daudzbērnu māmiņām paliek spēkā iespēja pensionēties piecus gadus ātrāk?

Bērna vecāks vai aizbildnis, kura apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 25 gadiem, 5 gadus ātrāk var pieprasīt vecuma pensiju, ja laika periodā līdz bērna 18 gadu vecuma sasniegšanai ne mazāk kā 8 gadus ir aprūpējis 5 vai vairāk bērnus.

• Kā aprēķina pensijas, ja darba grāmatiņā nav norādīta izpeļņa?

Pensiju piešķir un aprēķina katram individuāli, par pamatu ņemot pensijas sākuma kapitālu (aprēķināts, ņemot vērā personas apdrošināšanas stāžu līdz 1996. gadam un personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu laikā no 1996.- 1999. gadam), pensijas kapitālu (no 1996. gada 1. janvāra personificētajā kontā reģistrētās sociālās apdrošināšanas iemaksas), kā arī pensionēšanās vecumu.
Pensijas apmēru aprēķina, pamatojoties uz VSAA informācijas sistēmā esošajiem datiem. Tādēļ vispirms būtu jāpārliecinās, vai VSAA rīcībā ir visa informācija par jūsu darba stāžu līdz 1996. gadam. Ja kaut kas trūkst, tad stāžu līdz 01.31.1995. gadam apliecinošos dokumentus (darba grāmatiņu u.c. dokumentus) varat iesniegt VSAA, lai sakārtotu savu sociālās apdrošināšanas vēsturi. Tā kā no 01.01.1996. ir ieviesta sociālās apdrošināšanas iemaksu personificētā uzskaite, tad informācija par sociālās apdrošināšanas iemaksām un apdrošināšanas periodiem no 01.01.1996 jau ir VSAA rīcībā.

• Vai saglabājas visas sociālās garantijas 1. grupas invalīdam, ja persona ir sasniegusi vecuma pensiju. Vai ir iespēja izvēlēties statusu - vai nu vecuma pensija, vai invaliditātes statuss?

Invaliditātes pensiju izmaksā līdz vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamā vecuma sasniegšanai - kad cilvēks sasniedz valstī noteikto pensijas vecumu, viņam tiek piešķirta vecuma pensija. Pamatojoties uz likuma „Par valsts pensijām” 30.panta pirmo daļu, vecuma pensiju piešķir uz mūžu, un tas nozīmē, ka cilvēkam vairs nav iespējas izvēlēties cita veida pensiju.  Vēršam uzmanību, ka šajā gadījumā cilvēkam ar invaliditāti, kuram piešķirta vecuma pensija, saglabāsies piešķirtā invaliditātes grupa un visas sociālās garantijas, ko tā dod.

• Man ir invaliditātes 3. grupa. Gribētu uzzināt, kādi atvieglojumi man pienākas?

Attiecībā uz atvieglojumiem cilvēkiem ar invaliditāti jāatzīmē, ka katrai invaliditātes grupai ir noteikti atšķirīgi atvieglojuma veidi. Informācija par atvieglojumiem personām ar invaliditāti ir pieejama Labklājības ministrijas interneta vietnē index.php?option=com_content&view=article&id=80197.

• Audzinu viena 3 bērnus. Bērnu tēvs nomira. Kāds varētu būt apgādnieka zaudējuma pensijas apmērs?

Apgādnieka zaudējuma pensiju aprēķina, ņemot vērā apgādnieka iespējamo vecuma pensiju:

1) vienam apgādājamam – 50% no pensijas;

2) diviem apgādājamiem – 75% no pensijas;

3) trim un vairāk apgādājamiem – 90% no pensijas.

Piemēram, ja mirušā apgādnieka iespējamā pensija ir 400 eiro, tad gadījumā, ja tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju ir vienam bērnam, tad apgādnieka zaudējuma pensija ir 200 eiro (50 % no 400 eiro). Savukārt apgādnieka zaudējuma pensija par diviem apgādājamiem – 300 eiro (75% no 400 eiro). Ja tiesības uz apgādnieka zaudējuma pensiju ir trim bērniem, tad apgādnieka zaudējuma pensija ir 360 eiro (90 % no 400 eiro).

Situācijā, ja mirušais vecāks nav bijis sociāli apdrošināts, bērni saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu.

Kopš 2017. gada 1. aprīļa apgādnieka zaudējuma pensijas minimālais apmērs un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs katram bērnam ir šāds:

1. līdz sešu gadu vecumam (ieskaitot) – 92,50 eiro;
2. līdz sešu gadu vecumam (ieskaitot) bērnam ar invaliditāti kopš bērnības – 106,72 eiro;
3. no septiņu gadu vecuma  – 111,00 eiro.

• Vai var pensiju pārrēķināt?

Ja cilvēks pēc vecuma vai invaliditātes pensijas (1. vai 2. grupas invaliditātes gadījumā) piešķiršanas ir strādājis un veicis sociālās apdrošināšanas iemaksas, viņš var vērsties VSAA ar pieprasījumu veikt pensijas pārrēķinu. Pensiju pārrēķināt var vienu reizi gadā neatkarīgi no nostrādāto mēnešu skaita.