Informācija uz 10.06.2020.
Saistībā ar to, ka pēc Pasaules veselības organizācijas 2020. gada 11. marta paziņojuma koronavīrusa izraisītā slimība (COVID-19) bija sasniegusi pandēmijas apmērus un Ministru kabinets 2020. gada 12. martā izsludināja ārkārtēju situāciju visā valsts teritorijā līdz š.g. 9. jūnijam, savukārt Saeima š.g. 5. jūnijā pieņēma “Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu”(Likums), kas stājas spēkā š.g.10. jūnijā, un kura mērķis ir atjaunot vispārējo tiesisko kārtību pēc ārkārtējās situācijas termiņa beigām, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu, kas nodrošina ar sabiedrības veselības un drošības interesēm samērīgu privātpersonu tiesību un pienākumu apjomu un efektīvu valsts un pašvaldību institūciju darbību saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību valstī. Atceļot ārkārtējo situāciju valstī, valsts un pašvaldību institūcijām pakāpeniski būs nepieciešams atgriezties pie pilnīgas visu pakalpojumu sniegšanas privātpersonām. Pāreja uz visu pakalpojumu sniegšanu būtu veicama, vadoties no šādiem principiem:
1) iespēju robežās turpinot attālināti sniegt pakalpojumus, neierobežojot privātpersonu tiesības un neradot pārmērīgu administratīvo slogu institūcijai;
2) atjaunojot pakalpojumu saņemšanu klātienē tikai gadījumos, ja tos nav iespējams sniegt attālināti, nodrošinot nodarbināto un pakalpojumu saņēmēju drošību atbilstoši epidemioloģiskai situācijai valstī;
Likums nosaka, ja sociālo pakalpojumu sniedzējs spēj nodrošināt epidemioloģiskās drošības pasākumu ievērošanu, ir atļauta jaunu klientu ievietošana sociālo pakalpojumu institūcijās, kas sniedz sociālos pakalpojumus ar izmitināšanu. Atsevišķas vadlīnijas/ieteikumi ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijām karantīnas noteikto ierobežojumu pakāpeniskai mazināšanai ir pieejamas Ministrijas mājas lapā uzejot uz “banera” ar nosaukumu “INFORMĀCIJA PAR COVID-19”.
Kā arī Likums nosaka, ja ģimenei (personai) noteiktajam trūcīgā vai maznodrošinātā statusam vai maznodrošinātā statusam atbilstoši atbalsta saņemšanas nosacījumiem, ko noteicis Eiropas Atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 242 euro mēnesī), beidzas termiņš vai to nepieciešams pagarināt triju mēnešu laikā pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas, pašvaldības sociālajam dienestam ir tiesības attiecīgo statusu noteikt, pamatojoties uz iepriekš iesniegtiem dokumentiem. Šajā laikā ģimenei (personai) saglabājas visi pašvaldības un valsts piešķirtie pabalsti un atvieglojumi, uz kuriem šai ģimenei (personai) ir tiesības kā trūcīgai vai maznodrošinātai
Iztikas līdzekļu deklarācijas un statusa pagarināšana
Saskaņā ar 2020. gada 20. martā pieņemto grozījumu Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums ir papildināts ar pārejas noteikumu 36. punktu (https://likumi.lv/ta/id/313378-grozijums-socialo-pakalpojumu-un-socialas-palidzibas-likuma), kas nosaka, ka:
1. trūcīgas, maznodrošinātas vai par maznodrošinātu atbilstoši atbalsta saņemšanas nosacījumiem, ko noteicis Eiropas Atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām, izziņas derīguma termiņš ir uzskatāms par pagarinātu uz ārkārtējās situācijas laiku un vienu kalendāra mēnesi pēc ārkārtējās situācijas beigām, tātad līdz 2020. gada 31. jūlijam uz iepriekšējā iesnieguma un dokumentu pamata.
2. vienu kalendāra mēnesi pēc ārkārtējās situācijas beigām ģimenei (personai) saglabājas visi pašvaldības un valsts piešķirtie pabalsti un atvieglojumi, uz kuriem šai ģimenei (personai) ir tiesības kā trūcīgai vai maznodrošinātai.
3. ģimene (persona), kurai no jauna nepieciešams noteikt atbilstību trūcīgas vai maznodrošinātas ģimenes (personas) statusam vai kura nonākusi krīzes situācijā, pašvaldības sociālajā dienestā vēršas attālināti (izmantojot e-pastu vai ievietojot iesniegumu tam speciāli paredzētā kastītē). Pašvaldības sociālais dienests valsts un pašvaldību informācijas sistēmās pārbauda iesniedzēja atbilstību attiecīgajam statusam, nepieprasot papildu dokumentus, un pieņem lēmumu par atbilstošā statusa noteikšanu vai par atteikumu to noteikt, vai par atbalstu krīzes situācijā.
Attiecīgi līdz 2020. gada 31. jūlijam derīgas ir statusa izziņas, kas tika izsniegtas jau iepriekš un, kuru termiņš tika pagarināts attālināti. Uz izsniegto izziņu pamata ir jānodrošina GMI un dzīvokļa pabalsta izmaksu, kā arī jānodod ziņas elektroenerģijas maksas atvieglojumu saņemšanai.
Papīrā izziņas nevienam nav jāizsniedz. Derīgas ir vecās izziņas, ja esat SOPA pagarinājuši deklarācijas derīguma termiņu. Persona ar iepriekš izsniegto izziņu dodas uz ārstniecības iestādi un citur, kur tā nepieciešama.
Situācijai normalizējoties, no 2020. gada 1. augusta pašvaldību sociālajiem dienestiem būs nepieciešams atjaunot minētos statusus, kā arī izsniegt jaunas izziņas, taču jāņem vērā, ka visām ģimenēm (personām) statusu un izziņu termiņš beidzas vienlaikus. Tas nozīmē, ka, lai saņemtu jaunu izziņu, kas nepieciešama gan apmeklējot ārstniecības personas, gan aptiekas u.c., visiem klientiem augustā būtu jāierodas sociālajā dienestā ar iesniegumu un jāaizpilda deklarācija.
Šāda veida klientu pieplūdums vienā mēnesī, radītu neapmierinātību no klientu puses un sociālā dienesta pārslodzi un kapacitātes trūkumu, lai savlaicīgi apkalpotu visus klientus. Tāpat šādā situācijā nebūtu iespējams nodrošināt nepieciešamos drošības pasākumus, tai skaitā distances ievērošanu, telpu dezinfekciju u.c. Turklāt, piešķirot statusu augustā, tas pats klientu daudzums būtu jāapkalpo, piemēram, novembrī.
Likuma norma paredz iespēju sociālajiem dienestiem trūcīgas, maznodrošinātas vai par maznodrošinātu atbilstoši atbalsta saņemšanas nosacījumiem, ko noteicis Eiropas Atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (vidējie ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 242 euro mēnesī) ģimenes (personas) statusu noteikt trīs mēnešu periodā, balstoties uz jau iepriekš iesniegtiem dokumentiem un izsniegt jaunas izziņas, tādējādi plānveidīgi organizējot klientu plūsmu sociālajos dienestos.
Vēršam uzmanību, ka PAGARINOT TRŪCĪGĀ VAI MAZNODROŠINĀTĀ STATUSU IR JĀSEKO LĪDZI, LAI PAGARINĀTAIS TERMIŅŠ IR SECĪGS UN TERMIŅI LĪDZ ŠIM PIEŠĶIRTAJĀ IZZIŅĀ NEPĀRKLĀJĀS AR TERMIŅIEM JAUNAJĀ IZZIŅĀ. Vienlaicīgi jānodrošina, lai nerastos nepamatots pārtraukums starp izziņu, kas bija spēkā līdz 2020. gada 31. jūlijam un statusu pagarinošo izziņu, kas jāizsniedz no 2020. gada 1. augusta.
Pabalsta krīzes situācijā piešķiršana
Atbilstoši Sociālo pakalpojumu nu sociālās palīdzības likuma 35. panta otrajā daļā noteiktajam pašvaldība ir tiesīga piešķirt ģimenei (personai) pabalstu krīzes situācijā, neizvērtējot ienākumus. Attiecīgi pašvaldība ir tiesīga īstenot arī dažādus atbalsta pasākumus, izvērtējot pašvaldības iedzīvotāju vajadzības konkrētajā ārkārtējā situācijā.
Saskaņā ar 2020. gada 20. martā pieņemto grozījumu Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums ir papildināts ar pārejas noteikumu 37. punktu (https://likumi.lv/ta/id/313378-grozijums-socialo-pakalpojumu-un-socialas-palidzibas-likuma), kas nosaka, ka laikā, kamēr visā valstī ir izsludināta ārkārtējā situācija un vienu kalendāra mēnesi pēc ārkārtējās situācijas beigām (tātad šobrīd līdz 2020. gada 31.jūlijam) pašvaldībai ir jāpiešķir ģimenei (personai), kura ārkārtējās situācijas dēļ nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības, likuma 35. panta otrajā daļā noteikto pabalstu krīzes situācijā (turpmāk – pabalsts), kas tiek izmaksāts no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
Par krīzes situāciju šajā gadījumā uzskatāma situācija, kurā ģimene (persona) ar Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojuma Nr.103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 1.punktu izsludinātajā ārkārtējā situācijā, no ģimenes (personas) gribas neatkarīgu apstākļu dēļ pati saviem spēkiem nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības un tai ir nepieciešama psihosociāla vai materiāla palīdzība.
Pašvaldība piešķir ģimenei (personai) pabalstu krīzes situācijā, ja saistībā ar ārkārtējo situāciju tai ir iestājušies apstākļi, kur tai nav ienākumu vai arī tie ir būtiski samazinājušies.